Valsts prezidente gatava kandidēt uz ANO ģenerālsekretāra amatu

Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga šodien paziņoja, ka ir gatava kandidēt uz ANO ģenerālsekretāra amatu. Viņa uzsvēra, ka šo lēmumu nav bijis viegli pieņemt, tomēr ar to viņa vēlas uzsvērt visu Baltijas valstu solidaritāti, kā līdzvērtīgas valstis pasaules izpratnē.

Viņa uzskata, ka ANO ģenerālsekretāra vēlēšanām jābūt atklātām, caurspīdīgām un demokrātiskām, jo tajās jāpiedalās pēc iespējas plašākam kandidātu lokam.

"Mēs noraidām ģeogrāfisko principu kā galveno un vienīgo principu ģenerālsekretāra izvirzīšanā. Ar dziļu cieņu izturos pret kandidātiem, kas ir izvirzīti līdz šim, tomēr ANO iegūtu, ja pretendentu lokam netiktu uzliktas barjeras, kas ierobežo potenciālo pretendentu tiesības un iespējas."

Prezidente uzsvēra, ka viņa augstu vērtē Āzijas valstu izvirzītos kandidātus, no kuriem dažus viņa pazīstot, un izturoties pret viņiem ar cieņu.

Vīķe - Freiberga norādīja, ka 60 ANO pastāvēšanas gados ģenerālsekretāra amatā nav bijis cilvēks no Austrumeiropas, kā arī šajā amatā nav bijusi neviena sieviete.

"Mūsu valstu neatkarības atjaunošanas 15.gadā mēs vēlamies pievērst uzmanību tam, ka 20.gadsimta vēstures notikumu dēļ līdz šim neviens ANO Ģenerālsekretārs nav pārstāvējis Austrumeiropas valstu grupu. Esmu pārliecināta, ka 21.gadsimtā mūsu reģions ir gatavs dalīties savā pieredzē ar valstīm, kas šobrīd saskaras ar nopietniem izaicinājumiem," sacīja prezidente.

"Sievietes ir viena no cietēju grupām, var šķist nepiedienīgi, ka sieviete vēl nav bijusi ANO ģenerālsekretāra amatā", piebilda Freiberga.

Viņa uzsvēra, ka, "strādājot kopīgi visas cilvēces labākas dzīves vārdā, vienmēr esmu personīgi pievērsusies un gatava arī turpmāk darīt visu cilvēktiesību, demokrātijas un brīvības, tostarp dzimumu līdztiesības stiprināšanai, " sacīja prezidente.

"Ar savu oficiālo lēmumu kandidēt ANO ģenerālsekretāra amatam vēlos iedrošināt sievietes visā pasaulē turpināt visus tos pūliņus un iniciatīvas, kas kliedē aizspriedumus un stereotipus, stiprina cilvēktiesības, demokrātiju un brīvību," sacīja viņa.

Vīķe - Freiberga sacīja, ka ANO stāv priekšā "nopietns iekšējo pārvērtību process un tā ir starptautisku izaicinājumu priekšā", piedaloties starptautisko krīžu risināšanā.

Pēc prezidentes domām, savā laikā Centrālā un Austrumeiropa ar pateicību pieņēma ANO palīdzību, kas tām ļāva pēc totalitāru režīmu sabrukšanas kā neatkarīgām un demokrātiskām valstīm pilnībā atgriezties pasaules nāciju saimē.

"Grūtā brīdī mums sniegto palīdzību mēs augstu novērtējam. Šobrīd vēlos paust pateicību Igaunijas un Lietuvas valstu vadītājiem un valdībām par gatavību atbalstīt manu izvirzīšanu. Tas ir apliecinājums mūsu valstu ciešajai partnerībai un līdzīgajam redzējumam par ANO reformu nepieciešamību", sacīja Vīķe - Freiberga.

Prezidente, komentējot Krievijas veto tiesības ANO ģenerālsekretāra amata izvēlē, teica, ka "Latvijai pašlaik nav konflikta ar Krieviju," un "mēs visi kopā skatāmies uz sadarbību un dialogu."

Vīķe Freiberga izteica cerību, ka ANO Drošības Padomes un Ģenerālās Asamblejas lēmums balstīsies "tikai un vienīgi uz kandidātu kvalifikāciju, morālajām īpašībām un redzējumu par ANO nākotni."

Prezidente teica, ka ievēlēšanas gadījumā viņa uzrakstīs atlūgumu Saeimai, jo līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām un viņas iespējamo iecelšanu ANO ģenerālsekretāra amatā ir seši mēneši. "Valdība un valdošā koalīcija ir izprotoša šajā jautājumā", piebilda prezidente.

Pēc Freibergas teiktā, ievēlēšanas gadījumā viņa ievēros objektivitāti un taisnīgumu - šādām īpašībām, pēc prezidentes domām, jāpiemīt ANO ģenerālsekretāram, un pēc šīm vērtībām viņa esot strādājusi visu mūžu un darīšot to līdz sava mūža beigām.

Prezidente sacīja, ka līdz šim esot jutusi "siltu atbalstu" no Austrumeiropas reģiona valstīm.

Jau ziņots, ka trīs Baltijas valstis ANO ģenerālsekretāra amatam oficiāli izvirzījušas Vīķi-Freibergu. Oficiālu nominācijas vēstuli vakar plkst.23 pēc Latvijas laika ANO mītnē Ņujorkā ANO Drošības padomes prezidējošai valstij Grieķijai iesniedza Baltijas vēstnieki Apvienotajās Nācijās.

Pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans amatā stājās 1997.gada 1.janvārī, un viņa otrais pilnvaru termiņš beidzas šā gada beigās. Saskaņā ar neformālu rotācijas kārtību pēc Annana, kurš pārstāv Āfriku, par nākamo ANO ģenerālsekretāru būtu jākļūst kādas Āzijas valsts pārstāvim.

Tomēr gan Latvijas prezidente, gan vēl vairāku citu neāzijas valstu pārstāvji iepriekš minēti kā iespējamie kandidāti ANO ģenerālsekretāra amatam.

Līdz šim augstāko amatu ANO nav ieņēmusi neviena sieviete, un līdz šim neviena arī nav izvirzīta, lai gan arī Annans ir paudis vēlmi, lai viņa pēctece būtu sieviete.

"Acīmredzot lēmums atkarīgs no Drošības padomes, taču es ceru, ka durvis būs atvērtas neatkarīgi no tā, viņa vai viņš. Viņai tas nekad nav bijis," izteicies Annans.

Arī Austrumeiropas pārstāvis nekad nav ieņēmis ANO ģenerālsekretāra amatu.

Astoto ANO ģenerālsekretāru pēc dažiem mēnešiem izraudzīsies piecas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis - Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija un ASV, kurām ir izšķirošā loma šī lēmuma pieņemšanā. Krievija, kurai tāpat kā četrām pārējām valstīm Drošības padomē ir veto tiesības, agrāk ļāvusi noprast, ka tai Vīķes-Freibergas kandidatūra nav pieņemama.

Ģenerālsekretāra nominācija jāapstiprina arī 191 nāciju pārstāvošajai ANO Ģenerālajai Asamblejai.